1. ALTERNATĪVĀ SOCIĀLĀ APRŪPE

Pašvaldībās ir pieejami ilgstošai aprūpei alternatīvi pakalpojumi, kas pēc iespējas tuvināti ģimeniskai videi. Alternatīvos pakalpojumus saviem iedzīvotājiem sniedz pašvaldības.

Lai saņemtu alternatīvās aprūpes pakalpojumus, cilvēkam vai viņa pārstāvim jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā. Ja sociālais dienests nav izveidots, jādodas uz pilsētas domi vai pagasta padomi.

Krīzes centra un naktspatversmes pakalpojumus var saņemt, nevērošoties pašvaldībā, bet dodoties tieši uz institūciju, kas sniedz minētos pakalpojumus.

Sociālie pakalpojumi Latvijā (klikšķinot uz kartes atveras rajonā esošie sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā).

2. ILGSTOŠĀ SOCIĀLĀ APRŪPE

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās cilvēki, kuri vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bez vecāku gādības palikušie bērni, var saņemt mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

Tiesības saņemt valsts finansētus pakalpojumus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās ir:

• bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem vecumā līdz 2 gadiem un bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem līdz 4 gadu vecumam;
• bērniem invalīdiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem no 4 līdz 18 gadiem;
• pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (1. un 2.grupas invalīdi), kuriem nav nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības iestādē un kuru veselības stāvoklis neapdraud apkārtējos;
• invalīdiem ar redzes traucējumiem.

Šos pakalpojumus nodrošina 33 valsts sociālās aprūpes centri un organizācijas, kuras tiesības sniegt valsts finansētus sociālos pakalpojumus ieguvušas konkursa kārtībā.

Lai saņemtu sociālās aprūpes pakalpojumus, cilvēkam vai viņa likumiskajam pārstāvis jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā. Ja sociālais dienests nav izveidots, jādodas uz pilsētas domi vai pagasta padomi.